Latvijas Universitātes Botāniskais dārzsy:nnt aw. BerelitProd:
Multi tool use
| Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs | |
|---|---|
 Ieeja Botāniskajā dārzā | |
 | |
  Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs | |
| Tips | Botāniskais dārzs |
| Atrašanās vieta |
 Kandavas iela 2, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°57′0.61″N 24°3′35.59″E / 56.9501694°N 24.0598861°EKoordinātas: 56°57′0.61″N 24°3′35.59″E / 56.9501694°N 24.0598861°E |
| Platība | 14.8 ha |
| Izveidots | 1922 |
| Mājaslapa |
www |
Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs ir botāniskais dārzs Kandavas ielā 2, Rīgā, Latvijā. Vecākais botāniskais dārzs Latvijā, platība 14,8 ha.
Satura rādītājs
- 1 Vēsture
- 2 Struktūra
- 3 Izglītība
- 4 Attīstība
- 5 Direktori
- 6 Atsauces
- 7 Ārējās saites
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dibināts 1922. gadā,[1] sākumā atradās Dreiliņos un bija Latvijas Universitātes Augu morfoloģijas un sistemātikas institūta pārziņā.[1] Kopš 1926. gada atrodas agrākās Volfšmita muižiņas vietā.[1]
Struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
LU Botāniskajam dārzam ir vairākas nodaļas, kas tālāk iedalītas sektoros, laboratorijās.[1] Tajā nodarbojas ar dekoratīvās dārzkopības un apzaļumošanas zināšanu pamatu izstrādi, augu introducēšanu un eksperimentālajiem pētījumiem.[1] Botāniskā dārza teritorijā atrodas Latvijas Universitātes Astronomijas institūta Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanas stacija un Latvijas trigonometriskā tīkla ģeodēziskais sākumpunkts.[1]
Botāniskā dārza augu kolekcija sastāda apmēram 8300 taksoni, no kuriem apmēram 2000 ir tropu un subtropu augi.[1] Apmēram 750 taksonu atrodami dendrārijā, tāpat te atrodama krāšņumaugu un ārstniecisko augu kolekcija, palmu oranžērija.[1]
Kopš 2012. gada Latvijas Universitātes Botāniskā dārza teritorijā atrodas Tropu tauriņu māja[2], kas ir mājvieta tauriņiem no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas tropiskajiem džungļiem.
Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs piedāvā ekskursijas gida pavadībā, kas dod iespēju izzināt augu kolekcijā apskatāmo augu izcelsmi, svarīgākās īpašības un interesantākos faktus. Skolēniem Latvijas Universitātes Botāniskā dārzs piedāvā apmeklēt tematiskās nodarbības par dažādām botānikas tēmām.
Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā notiek dažāda veida kultūras pasākumi – koncerti, lekcijas, dejas performances, brīvdabas kino seansi, gadskārtu svinības, saulgriežu tirdziņi un citi pasākumi, kas ļauj ne vien baudīt dabas krāšņumu, bet arī vienlaikus uzzināt ko jaunu un atpūsties.
Attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2013. gadā mecenāti Boriss un Ināra Teterevi un LU rektors Mārcis Auziņš parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem Latvijas Universitātes Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai. Projekta īstenošana noritēja līdz 2017. gada nogalei. Četru gadu laikā atjaunoja dārza centrālo daļu, kā arī daļu rododendru, ziemciešu un paparžu stādījumu. Veica vecā koka dēļu žoga nomaiņu uz mūsdienīgu un izturīgu metāla žogu, izveidoja arī Latvijas savvaļas augu kolekciju un alpināriju. 2017. gadā atjaunoja ābeļdārzu.
Direktori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Šis saraksts ir nepilnīgs; Tu vari palīdzēt, to papildinot.
- 1922—1944: Nikolajs Malta
- 1945—1949: Pauls Galenieks
- 1949—1953: Emīlija Ozoliņa
- 1953—1955: Aldonis Vēriņš
- 1955—1965: Rihards Kondratovičs
- 1965—2002: Ādolfs Zorgevics
- 2007—2016: Anta Sparinska
- 2016—2018: Toms Andersons
- 2018— šim brīdim: Uldis Kondratovičs
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 742.—743. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
- ↑ «Tauriņu māja». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. novembrī. Skatīts: 2018. gada 2. martā.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Oficiālā mājaslapa
 | Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |